Vēsture
Korporāciju «Dzintra» 1924. gada 20. maijā nodibināja astoņas Latvijas Universitātes studentes.

1925. gadā Dzintra kopā ar pārējām vecākām studenšu korporācijām - «Daugavieti», «Gundegu» un «Imeriu» - nodibināja S!P!K! Studenšu Prezidiju Konventu).

1932. gada pavasarī par korp! «Dzintra» mājām kļuva nams Sporta ielā 1, kur notika aktīva konventa dzīve. Šajā korporācijas mītnē tika nosvinēta «Dzintras» desmit un piecpadsmit gadu jubilejas, iesvētīts vapenis, noturēti konventi, rīkoti ģimeņu vakari un Ziemassvētku eglītes, notika neskaitāmi literārie vakari, audzināšanas, kantu un deju stundas meitenēm.
 
Šajā namā korporācija zēla un plauka līdz pat sava 31. coetus uzņemšanai un 1940. gada vasarai, kad beidza eksistēt brīva, neatkarīga Latvijas valsts un līdz ar to arī studentu nacionālās organizācijas.

Visu pirmskara periodu korporācijas «Dzintra» locekles aktīvi darbojas S!P!K! korī, žurnāla «Universitas» izdošanā, LU Studentu padomes darbā.
 
1934. gadā Rīgā «Dzintra» noslēdza draudzības karteli ar Kauņas universitātes studenšu korporāciju «Filia Samogatiae». Pie korporācijas aktīvi darbojās arī Filistru biedrība un Vīru komiteja.

Līdz 1940. gadam korporācija «Dzintra» uzņēma deviņus goda filistrus, kas aktīvi atbalstīja korporāciju. Pazīstamākie no tiem ir dzejniece un valodniece Elza Stērste, prof. Aleksandrs Dauge, dr.med. Lūcija Jērums-Krastiņš.
 
Pēc darbības pārtraukšanas Latvijā dzintras 1946. gada 20. maijā pulcējās uz savu pirmo sanāksmi trimdā Eslingenā, Vācijā.
 
Jau 1953. gada 15. augustā tika uzņemts pirmais trimdas coetus, tādējādi atsākot aktīvu darbību ārpus dzimtenes.